ŠOBRĪD
67. Kustamu un nekustamu ķermenisku lietu un skaidras naudas inventarizāciju veic ar vispārīgi izmantojamiem paņēmieniem (apskatot, saskaitot, nosverot, izmērot) vai, ja nepieciešams, ar speciāliem paņēmieniem (piemēram, ģeodēziskie mērījumi, tehniskie aprēķini, paraugu ķīmiskā analīze laboratorijās, pieaicināto ekspertu vērtējums, attiecīgu valsts reģistru aktualizētie dati, fiziskās personas apliecinājums par konkrētas lietas atrašanos šīs personas valdījumā un lietojumā, kas apliecināts ar parakstu), pārbaudot attiecīgo lietu daudzumu un pilnvērtīgumu (kvalitāti, derīgumu).

PLĀNOTS
"67 Mantas (kustamas vai nekustamas ķermeniskas lietas, skaidru naudu un bezķermeniskas lietas) inventarizāciju veic uzņēmuma vadītāja noteiktā kartībā, pārbaudot (piemēram, apskatot, izmantojot videoapskati vai iesniegtos fotoattēlus) attiecīgo lietu daudzumu un pilnvērtīgumu (kvalitāti, derīgumu), ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi."

Inventarizācija ir grāmatvedības uzskaites objektu pārbaude. Šis process notiek fiziski (citas iespējas nav) — kādam ir jāpaņem pārbaudāmā manta, jāsaskaita tā, jānosver, jāizmēra un vizuāli jāpārbauda, ​​tādējādi salīdzinot grāmatvedības datus ar realitāti. Pašlaik esošās versijas teksts regulē inventarizācijas procesu un TEHNISKĀS METODES, t.i., fiziskus inventarizācijas veikšanas paņēmienus. Vēlos atzīmēt, ka pašreizējā versija NEaizliedz šī fiziski-tehniskā procesa — svēršanas un vizuālās pārbaudes — pārraidīšanu video formātā.

Plānotajos grozījumos tehnisko metožu saraksts ir PILNĪGI izslēgts, atstāta tikai viena inventarizācijas veikšanas paņēmiens - apskate, turklāt fotografēšanas, video ieraksti attiecas pie fakta fiksēšanas veida ( pie tam ar nosacījumu, ka šie pierādījumi ir reāli pārbaudāmi nepieciešamajā kontekstā), nevis pie inventarizācijas metodēm..

Tā vai citādi, kādam joprojām būs jāsver, jāpārbauda un fiziski jāveic inventarizācijas process, izmantojot tehniskas metodes, salīdzinot reālo ar uzskaitē esošo. Fiziskie procesi nekur nav pazuduši. Nav skaidrs,kāda ir nepieciešamība, lai likuma limenī būtu jāiekļauj noteikums, kas paredz, ka šī procesa laikā var ieslēgt kameru vai fotografēt. Galu galā pašreizējie noteikumi to neaizliedz! Ar kameru vai fotogrāfijām fiziski veikt inventarizāciju nevar. Pašreizējā versija izslēdz tehniskās inventarizācijas metodes, atstājot to izvēli vadītāja ziņā, un tieši šis aspekts rada vairāk risku nekā ieguvumu. Izslēdzot metožu sarakstu, mēs paļaujamies uz katra individuālā vadītāja kompetenci, pieļaujot patvaļīgas interpretācijas (un šajā sakarā nonāksim pie atsevišķo subjektu secinājuma, ka," ja likums to tieši nenosaka, tad priekš kam vispār pūlēties? Pietiek ar pāris preču fotogrāfijām ..." ).

Un tā kā šī noteikumu versija pilnībā atļauj šo scenāriju, mēs pie tā nonāksim.

Par krāpšanas un fiktīvitātes riskiem.

1. Kā būs iespējams izsekot fotogrāfijas uzņemšanas brīdim? Pieņemsim, ka 30. septembrī tika uzņemta fotogrāfija, priekšmets tika nozagts, un inventarizācijas skaitīšanas dienā, 30. decembrī, fotogrāfija tika nosūtīta vadītājam, grāmatvedības nodaļai vai auditoram. Kādas ir garantijas un pierādījumi, ka fotogrāfija tika uzņemta faktiskajā inventarizācijas skaitīšanas dienā, nevis retrospektīvi?
2. Kā mēs varam pasargāt sevi no digitālo programmu spējas mākslīgi ģenerēt vizuālu saturu?

Manuprāt, likums pašlaik neaizliedz novērot inventarizācijas procesu kamerā. Plānotā redakcija rada riskus pašam uzņēmējam un paver durvis plašākai interpretācijai, un līdz ar to ļaunprātīgai izmantošanai, tādējādi iznīcina inventarizācijas mērķi un tās tiesisko regulējumu. Tāpēc šādi grozījumi ir ne tikai nelietderīgi, bet arī bīstami, jo samazina atbildīgo personu atbildību.

Secinājums: negrozīt 67.punktu.

ŠOBRĪD
89. Inventarizācijas sarakstu sagatavo, ievērojot šādas prasības:
89.2.3. dokumenta numurs;

PLĀNOTS
Svītrot 89.2.3. apakšpunktu.

Rodas jautājums: kādā veidā būs iespējams identificēt konkrētu dokumentu citu starpā? Ja izslēgšanas mērķis ir vienkāršot MK877, tad šīs apakšpunkts ir jāizslēdz vispār. Inventarizācijas saraksts ir iekšējs attaisnojuma dokuments. Attaisnojuma dokumenta obligāto rekvizītu saraksts jau ir noteikts Grāmatvedības likumā, proti, 11. panta 5. daļā; kā arī dokumenta numura nepieciešamība jau ir norādīta 3.punktā. Attiecīgi 89.2.3. apakšpunkta izslēgšanas radīs kolīziju starp GRlikuma un MK877 savstarpējām prasībām. Izveidosies situācija, ka saskaņā ar GRlikumu dokumenta numuram būtu jābūt, bet pēc MK877 nav.

Secinājums: neizslēgt apakšpunktu 89.2.3 vispār; vai, kas būtu darāms lietas labā, lai atvieglotu MK877 uztveri, izņemt apakšpunktus 89.2.1- 89.2.3, lai nedublētu GRlikumā noteikto.